Dartau (d’Arteaux, Дартау) Family in Latvia

Dārtavu / Dartau dzimta Latvijā

Pētot savu senču radurakstus, atradu, ka tiem ir bijusi lielāka vai mazāka saistība ar Dartau (Dārtavu, d’Arteaux) dzimtu. Mana radniecība ir caur mana vecvectēva māsas Emmas Dobertes, dz. Fīdleres vīra māti – Augusti Dobertu, dz. Dartau.

Radniecība ar Dartau dzimtu

Radniecība ar Dartau dzimtu

Dartau dzimtas izpētē tika izmantoti Latvijas Valsts arhīvā iegūtie materiāli, raduraksti.lv, periodika.lv u.c. internetā pieejamie dokumenti, G. Viegliņa-Valliete grāmata „Savieši”, Rolanda Dartau (ASV) un Ugāles pagasta vēsturnieces Laimdotas Junkaras sniegtā informācija.

No diviem neatkarīgiem avotiem esmu guvis apstiprinājumu tam, ka Dartau vai d’Arteaux, protestantu vajāšanas dēļ ir ieradušies Latvijā 18. g.s. kā bēgļi no Francijas pilsētas Lionas (Lyon). To ir apstiprinājis Rolands Dartau (ASV), kā arī Laimdota Junkara, kas uzklausījusi Silvijas Germanes dz. Dobertes stāstu par savas vecmāmiņas dzimtas pirmsākumiem. Rolanda Dartau tēva Gvido pasē, kas izdota 1920. g., ailītē tautībā ir norādīts – francūzis.

Gvido Dartau pase, 1922

Gvido Dartau pase, 1922

Sākumā Dartau nodarbojušies ar amatniecību – bijuši kurpnieki un drēbnieki, vēlāk jau krodzinieki, un pat, nomājuši muižas zemi. Kad šādi bija iekrājuši kādu naudiņu, sūtīja savus bērnus skoloties – ģimnāziju Liepājā, universitātēm Tērbatā un St. Pēterburgā. Ieguvuši labu izglītību Dartau pēcteči kļuva par labiem speciālistiem (provizori, mežziņi, mācītāji) un ieņēmuši labus amatus cariskās Krievijas valdībā – valsts padomnieks.

Lai arī Dartau dzimtas koks ir liels, diemžēl tiešu dzimtas pārstāvju Latvijā un ārvalstīs ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Dartau pēcteči, kas bija aizceļojuši un palikuši Krievijā, cieta padomju represiju laikā 1930-os gados. Vairums Dartau pārstāvju Latvijā, 1939. g. repatriējās uz Vācijas okupēto Polijas teritoriju, citi devās bēgļa gaitās 2. pasaules kara laikā. Viens no trimdā devušiem Dartau atgriezās uz dzīvi Latvijā 1970-os gados, kad tā vēl atradās PSRS sastāvā.

Dzimtas pirmsākums

Dartau dzimtas pirmsākumi Latvijā saistās ar Zāmueli (Samuel) Dartau (d’Arteaux), kas ir bijis Hugenots. Protestantu vajāšanas dēļ Lionā viņš ir spiests ar sievu un diviem dēliem doties bēgļu gaitās. Viņš dodas cauri visai Eiropai, līdz nonāk Kurzemes guberņā (Kurländisches Gouvernement), kur plosās mēris, iznīcinot aiz sevis veselus ciematus un pat pilsētas. Pa ceļam nomirst viņa sieva, bet Zāmuelis ar dēliem apmetas Bauskas apriņķa muižās – Vecmuižā (Neugut), Kalna muižā (Berghof), Ezeru muižā (Essernhof), Lambārtes muižā (Lambertshof) un Valles muižā (Vallhof).

Kurzemes guberņas karte

Kurzemes guberņas karte

Ieraksti baznīcas grāmatās, liecina, ka Latvijā 18. g.s. beigās ir dzīvojis Fridrihs Kristiāns (Friedrich Christian), Fridrihs Kristaps (Friedrich Christoph), Vilhelms (Christoph Wilhelm) un Anna (Anna Elisabeth) Dartau. Viņi varētu būt Zāmuela Dartau vai viņa dēlu bērni.

Visvairāk atrastā un apkoptā informācija ir par Fridriha Kristapa Dartau atzaru. Par Annu Dartau ir zināms tikai, ka viņa dzīvojusi Ezeru muižā (Essernhof) un 1780. gadā apprecas ar Kārli Lindi (Carl Joachim Linde).

Friedrich (Christoph) Dartau dzimtas atzars

Fridrihs (Friedrich Christoph) sākumā ir kurpnieks un krodzinieks Ezeru muižā, vēlāk Lambārtes muižā. Ap 1774. g. viņš apprecas ar Annu Veidemani (Anna Katharina Weidemann). Nav zināms, kad Fridrihs un Anna ir miruši.

Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Gottfried Christoph Samuel Dartau, *1775, Iecavā; ∞ 1806 ar Šarloti Hepneri; †1850, Valle.
  2. Martin Gottfried Christoph Dartau, *17xx; ∞ ar Juliana Benigna Krause.
  3. Samuel Christopher Dartau, *1780, Iecava.
  4. Adam Friedrich Dartau, *1782, Iecava; iesv. 1796.03.17., Iecava, ∞ 1817.05.27. Jelgava ar Ewa Sophia Gottlieb Helena Carolina Boguslowska.
  5. Ernst Johann Dartau, *1785, Iecava, kurpniekzellis, ∞1808.07.01., Iecavā ar Anna Catharina Elisabeth Scheiben; †1815.10.04, Valle.
  6. Theodor Friedrich Dartau, *1792; 1826.g. – melderis Valles muižā.
  7. Christina Elisabeth Dartau, *1795.

Gottfried Christoph Samuel Dartau (1775-1850)

Gotfrīds ir dzimis 1775. g. Iecavā (Vecmuižā). Sākumā viņš dzīvo Lambārtes muižā un strādā par krodzinieku (Kirchen Krüger) un kurpnieka meistaru. 1806. g. Lambārtes muižā viņš apprecas ar Šarloti Hepneri (Charlotte Benigna Hoepner) no Trauenburgas. Šeit ir dzimuši arī viņa pirmie bērni – Georgs, Fridrihs, Augusts. Ap 1812. g. viņš ar ģimeni pārceļas uz Valles muižu, kur līdz vismaz 1826. g. ir Galakroga (Gallen Krüge) kurpnieks un krodzinieks, un vēlāk arī Valles muižas zemes nomnieks (arendator). Par cik Gotfrīdam bija iespēja uzkrāt līdzekļus viņš centās izglītot savus bērnus. Gotfrīds nomirst 75 gadu vecumā (1850) un ir apglabāts Valles kapos.

Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Georg Wilhelm Dartau, *1807, Iecava; ∞ Elvira Gerling (*1831, †1873.11.18. Valle); †1899.04.26, Saldus.
  2. Andrei Dartau[1], * 1807, Iecava; ∞ Anna (*1810, †1882); †1870, Valle.
  3. Friedrich Christoph Dartau, *1808, Iecava; ∞ Engeline Poresh; †1884, Krūte.
  4. Friedrich August Dartau, *1810, Iecava, mācītājs Krūtē; ∞ 1847.09.23. Krūte, Engeline Poresch (*1828; †1875.02.21. Krūte); †1884.06. Krūte.
  5. Johann Adolph Gottlieb Dartau, * 1812.03.17. Valle.
  6. Gottfried Adam Samuel Dartau, *1814.08.29., Valle, iesvētības 1827.g. Vallē, ekspeditors Rīgā, ∞ 1849, Rīgā ar Leontine Eleonore Elisabeth Groot (* 1818, †1891.01.19., Rīga), †1883.02.15., Rīga.
  7. Benigna Amalie Dartau, *1816.11.16. Valle.
  8. Friederika Karoline Elisabeth Dartau, *1819.01.24. Valle.

Martin Gottfried Christoph Dartau (17xx-18xx)

Mārtiņš ir dzimis 17xx. g. Iecavā. Viņš dzīvo Lambārtes muižā un strādā par krodzinieku (Kirchen Krüger) un kurpnieka meistaru. Ap 1803. g. viņš apprecas ar Jūliju Krauzi (Juliana Benigna Krause). Nav zināms, kad Mārtiņš un Jūlija ir miruši. Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Johann Gottfried Karl Dartau, *1804.04.10., Iecava; ∞ Amalie Bernhardi (*1799, Bauska; †1886, Rīga), meita Caroline Benigna (*1835; †1866, Rīga).
  2. Wilhelm Gottlieb Samuel Dartau, *1805.07.20., Iecava; †1806.05.09., Iecava.

Samuel Christopher Dartau (1780-18xx)

Zāmuelis ir dzimis 1780. g. Vecmuižā. Viņa krustēvs ir Kārlis Linde (tantes Annas Lindes dz. Dartau vīrs). 1792. g. iesvētīts Vecmuižas baznīcā. St. Pēterburgā esot studējis kalnrūpniecības institūtā[2] un cara valdības uzdevumā devies uz Urāliem, kur strādājis par gubernatoru. Iespējams, ka viņš ir aprecējis kādu Tālo Austrumu (Uzbekistānas) sievieti, kas ir minēta “Savieši”[3] grāmatā, kā “Tuktēnu” vecvecmamma – aptuveni 103 gadu veca, pavisam līka ar ļoti tumšu, krunkainu un iedzeltenu seju, ļoti melniem matiem garā bizē, galvā kaut kāda krāsaina cepurīte (tjubiteika). Pēc gadiem viņš esot atgriezies un palicis “Tuktēnos” par saimnieku. No Krievzemes viņam līdzi atbraukusi ģimene – sieva, divas meitas un dēls. Visiem ģimenes locekļiem bijušas tumšas sejas, acis iešķības, sievietes ar ļoti gariem melniem matiem.

 Adam Friedrich Dartau (1782-18xx)

Ādams ir dzimis 1782. g. Iecavā. Iesvētīts 1796. g. Iecavas baznīcā. Viņš dzīvo Lambārtes muižā un strādā par krodzinieku (Kirchen Krüger) un kurpnieka meistaru, bet vēlāk pārceļas uz Jelgavu. 1817. g. Jelgavā viņš apprecas ar Evu Boguslovsku (Ewa Sophia Gottlieb Helena Carolina Boguslowska). Nav zināms, kad Ādams un Eva ir miruši. Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Friedrich Wilhelm Johann Dartau, *1817.09.08., Jelgava.
  2. Wilhelmina Constantia Dartau, *1824.04.16., Jelgava.

Ernst Johann Dartau (1785-1815)

Johans ir dzimis 1785. g. Iecavā. Viņš dzīvo Lambārtes muižā un strādā par krodzinieku (Kirchen Krüger) un kurpnieka meistaru. 1808. g. Iecavā viņš apprecas ar Anna Catharina Elisabeth Scheiben. Johans nomirst 75 gadu vecumā (1815) un ir apglabāts Valles kapos. Viņa laulībā ir dzimis:

  1. Adam Dartau, *1813, Valle; †1815.10.04, Valle.

Georg Wilhelm Dartau (1807-1899)

Georgs ir dzimis 1807. g. Iecavā. 1822. g. iesvētīts Valles baznīcā. Ap 1856. g. viņš apprecas ar Elvīru Gerlingu. Georgs pārņem tēva amatu un ir Galakroga muižas zemes nomnieks (arendator). Elvīra nomirst 42 gadu vecumā (1873) un ir apglabāta Valles kapos. Georgs mūža nogalē pārvācas dzīvot pie sava dēla Gotfrīda, kas strādā Saldus mežniecībā. Viņš nomirst 92 gadu vecumā (1899) Saldū un apglabāts Vallē. Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Elwira Dartau, *1858, Valle.
  2. Clara Friederike Dartau, *1858, Valle.
  3. Georg Ernst Dartau, *1861, Valle.
  4. Gottfried Samuel Dartau, *1864.05. Valle; ∞ Bertha Friese; †1928, Rīga.
  5. August Friedrich Dartau, *1866, Valle.
  6. Adolf Alphon Dartau, *1870, Valle, †1872, Valle.

Andrei Dartau (1807-1870)

Andrejs ir dzimis 1807. g. Iecavā. Ap 1836. g. viņš apprecas ar Annu, un sāk saimniekot Skujenieku mājās. Andrejs nomirst 63 gadu vecumā (1870) un apglabāts Valles kapos. Anna nomirst 72 gadu vecumā (1882) un ir apglabāta Valles kapos. Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Līze Dartau, *1837, Valle; ∞ 1867, ar Andreju Kārkliņu (Karkling).
  2. Juris Dartau, *1840, Valle; †1875, Skujenieki, Valle.
  3. Trīne Dartau, *1846, Valle; ∞ 1868, ar Bērtuli Stumbergu.
  4. Andrejs Dartau, *1846, Valle; † 1882, Skujenieki, Valle.
  5. Mārtiņš Dartau, *1850, Valle; ∞ 1881, ar Anna Vilde.
  6. Edde Dartau, *1853, Valle.

Friedrich August Dartau (1810-1884)

Augusts ir dzimis 1810. gada 12. februārī Iecavā. Viņa krustēvs ir drēbniekmeistars no Lieliecavas Carl Gottfried Stahnke. Iesvētīts 1822. gada 10. aprīlī Valles baznīcā. Viņš studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē no 1835. g. līdz 1837. g. Pēc teoloģijas studijas beigām, Augusts tiek norīkots uz Skodas (Schoden) draudzi (Kurzemes guberņā, tagadējā Lietuvas teritorijā), kur līdz 1855. g. strādā par mācītāju.

Schoden Kurzemes guberņas sastāvā

Schoden Kurzemes guberņas sastāvā

Augusts 36 gadu vecumā (1847) salaulājas ar Holmhof, Schleswig-Holstein goda pilsoņa Juhana Poreša (Johan Poresh) meitu Endželīnu (Engeline Wilhelmine Fanny), kas ir 15 gadu jaunāka par viņu. 1856. g. Augusts ar ģimeni pārceļas dzīvot un strādāt uz Krūti un Virgu, Grobiņas raj. Augusts ir mācītājs Virgas baznīcā līdz pat 1883. g. Sieva Endželīna nomirst 47 gadu vecumā (1875) un ir apglabāta Virgas kapos. Augusts nomirst 74 gadu vecumā (1884), un apglabāts Virgas kapos. Viņa laulībā dzimuši:

  1. Auguste Julie Dartau, *1847.10.14. Skodas; ∞ 1869 ar Alexander Dobbert; †1930, Jelgava.
  2. Gvido Hugo Christopher Dartau, *1850, Skodas; ∞ 1894.10.22., Rīga ar Elisabeth Emielie Clara Höflinger; †1925, Rīga.
  3. Anna Charlotte Dartau, *1852.02.03. Skodas.
  4. Hugo Jeannot George Dartau, *1855, Skodas; ∞ 1890, Skrunda ar Julie Theophile Elise Kuhn; †1916.05.19.
  5. Ferdinand Oskar August Dartau, *1857.10., Krūte, ∞ Julie Charlotte Busch (*1866).
  6. Henriette Julie Dartau, *1859.08.15. Krūte, ∞ 1901 Ugāle, Johann Arthur Friedrich Berg (*1861.10.08. Vācija, †1930.07.19 Ugāle).
  7. Jeannot Nikolai Dartau, *1861.
  8. Friedrich Nicolaus Heinrich Dartau; *1863.07.25., Krūte.
  9. Carl August Samuel Dartau, *1864.12.21., Krūte, iesv. 1884, Liepāja; ∞ Emma Kristīne Ķiploks.

Gottfried Samuel Dartau (1864-1928)

Gotfrīds ir dzimis 1864. gada 19. maijā Kalna muižā. Viņa krustēvs ir Gotfrīds (Gotfried Adam Samuel) Dartau ar kundzi Leontīni Dartau dz. Groot. Gotfrīds izmācās par mežsargu. Strādājis Saldus mežsaimniecībā. Kādu laiku pie viņa dzīvo arī tēvs Georgs. Ap 1895. g. viņš apprecas ar Bertha Friezi. Trīs no bērniem nomirst pavisam mazi, dēls Alfons nodzīvo tikai 12 nedēļas, bet divas meitas nomirst 1910. g. – Ella 7 un Alise 5 gadu vecumā. Gotfrīds nomirst 64 gadu vecumā (1928) un ir apglabāts Rīgā. Bērni Valters un Fanija dzīvojuši Dārtas ielā 42, dz. 3 un 1939. g. repatriējās uz Vācijas okupēto Poznaņu (Polija). Valters kara laikā dienē Vērmahtā par tulku, krita padomju karaspēka gūstā. Pēc gūsta, slims dodas dzīvot pie sava brāļa uz Altensteigu (Švarcvaldi), kur arī nomirst 1956. g. Par Fanijas turpmāko likteni nekas nav zināms. Viņa laulībā dzimuši:

  1. Guido Georg Karl Julius Dartau, *1896, Rīga; ∞ 1926, Olga Nikolajeva; † 1961, Kolumbus, ASV.

    Walter Karl Dartau (1921)

    Walter Karl Dartau (1921)

  2. Alphon Karl Woldemar Dartau, *1898, Rīga; †1898, Rīga.
  3. Walter Karl Dartau, *1899, Rīga; †1956, Altensteig, Vācija.
  4. Ella Wally Dartau, *1902, Rīga; †1910, Rīga.
  5. Fanny Dartau, *1907, Rīga.
  6. Alice Karoline Dartau, *1910, Rīga; †1928, Rīga.

Auguste Julie Dobbert-Dartau (1847-1930)

Auguste ir dzimusi 1847. g. Skodas. 1869. g. Krūtē apprecas ar Rīgas goda pilsoni Aleksandru Dobertu (Alexander Moritz Dobbert), kas ir 9 gadus vecāks par viņu. Pēc vīra nāves, Auguste pārceļas dzīvot pie savas meitas Vilhelmīnes Ugāles aptiekā, palīdzot pieskatīt viņas bērnus. Auguste nomirst Jelgavā 1930. g. no plaušu iekaisuma un ir apglabāta Rīgā. Viņas laulībā ir dzimuši:

  1. Nikolai Dobbert, *1870, St. Pēterburga; ∞ 1901, Skrunda ar Emma Fiedler; †1918.01.01., Rīga.
  2. August Nicolai Alexander Dobbert, *1873, Krūte; †1886, Krūte.
  3. Wilhelmine Auguste Funny Elise Dobbert, *1874.12.17., Krūte; ∞ 1897, Saldus ar Ignatius Kilius (*1868, †1918); ∞ 1936 Kuldīga ar Rudolf Petersen (*1865).

Guido Hugo Christopher Dartau (1850-1925)

Gvido ir dzimis 1850. g. Skodas. Pēc ģimenes pārcelšanās uz Krūti, Grobiņas raj., Gvido mācās Liepājas ģimnāzijā. Lai studētu ir nepieciešami līdzekļi, un tikai 23 gadu vecumā Gvido iestājas St. Pēterburgas Mežu institūtā (Санкт-Петербургский лесной институт), kuru pabeidz 1877. gadā un uzsāk savu mežziņa darba karjeru. No 1885 – 1890. g. viņš strādā Vladimiras guberņā par īsteno valsts padomnieku (действительный статский советник), V kategorijas civildienesta pakāpe Krievijas impērijā, kas personai deva dzimtmuižniecības statusu ar titulatūru “Jūsu Ekselence” (Ваше превосходительство). Lai saņemtu šo pakāpi, bija jānostrādā valsts civildienestā 10 gadus iepriekšējā pakāpē. 1891. g. Gvido tiek iecelts par jaunāko meža revidentu Kurzemes guberņā. Vēlāk viņš kļūst par vecāko mežu revidentu un instruktoru Vidzemes guberņā. 1896.g. par priekšzīmīgu darbu ir apbalvots ar Sv. Staņislava 2 pakāpes ordeni.

Krievijas ierēdniecības rangu tabele

Krievijas ierēdniecības rangu tabele

Sv. Staņislava 2 pakāpes ordenis

Sv. Staņislava 2 pakāpes ordenis

  1. Krievijas ierēdniecības rangu tabele un Sv. Staņislava 2 pakāpes ordenis

Gvido apprecas 44 gadu vecumā ar Rīgas tirgotāja Artūra Hoflingera (Arthur Carl Höflinger) meitu Elizabeti (Elisabeth Emilie Clara), kura ir 21 gadu jaunāka par viņu. Laulībā dzimst divas meitas Klāra (1895) un Irēna (1896). Diemžēl sieva Elizabete nomirst 32 gadu vecumā (1899) un Gvido nākas meitas audzināt vienam pašam. 1917. g. Krievijas revolūcijas laikā atradās Vladimirā, kur strādāja par zemkopības vadītāju (начальник управления земледелия). Martā viņš, gubernators Vladimiru Kreitonu un citi augsti ierēdņi tika apcietināti. Gvido vēlāk tiek atbrīvots un ar meitām dzīvo Maskavā. Ap 1921.g. kā bēglis atgriežas neatkarīgā Latvijā. Viņš turpina strādāt Auces virsmežniecības I iecirknī par mežzini, un saņem no citiem mežsargiem kritiku par ieviesto kareivisko disciplīnu, nevis saprātīgu valsts mantas apsargāšanu un darba apstākļu uzlabošanu. Gvido bija tiešs un atvērts raksturs un stingrus vārdus nežēloja, viņš mīlēja vīnu, sievietes un jautrību. Gvido slimības dēļ ir spiests atstāt mežziņa dienestu un 75 gadu vecumā nomirst (1925) un ir apglabāts Rīgā, Doma baznīcas kapličā.

Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Clara Elsa Dartau, *1895.08.28., Rīga, ∞ Prokopovich.
  2. Irena Gabriele Louise Dartau, *1896.09.17. Rīga; ∞ 1918, Maskava ar Herbert von Stritzky (*1888, Rīga, †1945); †1980, Hilldesheima.

Hugo Jeannot George Dartau (1855-1916)

Hugo ir dzimis 1855. g. Skodas. Pēc ģimenes pārcelšanos uz Krūti, Grobiņas raj., Hugo mācās Liepājas ģimnāzijā. 1878.g. iestājies St. Pēterburgas Mežu institūtā, un pēc tā beigšanas strādā Latvijā par mežkopi. 1890. g. Skrundā apprecas ar Elzu Kīni (Julie Theophile Elise Kühn).

Elza Kīna

Elza Kīna

1911.g. laikrakstā “Jaunā Latviešu avīzē” minēts, ka viņš Bānūžos fon Strika muižā ir nocirtis vairāk meža, par ko ir sodīts ar 6 820 Rbļ. Vēlāk strādājis Zalves mežniecībā. Hugo saslimst un nomirst 61 gadu vecumā (1916). Sieva Elza nomirst 62 gadu vecumā (1929) un ir apglabāta Rīgā, Doma baznīcas kapličā. Bērnu viņam nav bijuši.

  Ferdinand Oscar August Dartau (1857-1904)

Ferdinands ir dzimis 1857. g. oktobrī Krūtē, kur viņa tēvs strādāja par mācītāju. Kristības notiek mājā un kūmas ir Lewin von Nolde no Kallētas muižas, k-dze Franciska Vahrenhorst un Agnes Hachfeldt no Jelgavas. Iespējams, ka viņš mācās Liepājas ģimnāzijā. Vēlāk viņš iestājas Maskavas universitātē, kur apguvis aptiekāra profesiju. Gan Krievijā, gan Latvijā ir aptieku provizors. Ferdinands ap 1888. g. salaulājas ar Kristofera Buša meitu Jūliju Šarloti no Aizputes, kas ir 9 gadus jaunāka. Ferdinands nomirst 47 gadu vecumā (1904) Maskavā.

Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Izolde Liane Dartau, *1893, Rīga, ∞ ar Robert Erhardt (*1880.03.24. Rīga), dēls Robert Erhardt (*1919, Taškenta), dēls Kurt Juliuss Rene (*1920, †1941), dēls Rolfs (*1927.06.01. Rīga), dēls Viktors Tobiass (*1930.04.25. Rīga);
  2. Anita Dartau, *1889, Rīga; ∞ Gudsche; †1977, Langlingen, Vācija.
  3. Rene Helmar Dartau, *1895.6.29. Rīga; ∞ Irmgarde Riedel.
Anitas kaps

Anitas kaps

Izolde

Izolde

Rene Helmar Dartau (1895-19xx)

Rene Dartau 2996_4_2853

Rene Dartau (2996-4-2853)

Rene ir dzimis 1895.g. Rīgā. Kristvecāki ir Christofer Busch ar kundzi Julie, Jacob Laelkok. Ģimene dzīvo Valdimirā (Krievija), kur 1917.g. beidzis mājas apmācības kursus. Tajā pašā gadā viņš iestājas Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1918.g. 31. aug. izstājas un atgriežas Krievijā. Rene 1921.g. atgriežas Latvijā. 1932.g. dzīvo Mārstaļu ielā 19-7. 1933.g. pārceļas uz Lāčplēša ielu 53-28, kur dzīvo kopā ar māsas Izoldes Erhards ģimeni. Strādā par muitas ierēdni. Viņš apprecas 41 gadu vecumā (1936) ar škirteni Irmgardi Lessner, dz. Riedel. Irmgarde ir Austrijas pilsone, dzimusi Saratovā (Krievijā), kura 1929.g. Berlīnē salaulājās ar Paulu Lessner.

Irmgard Dartau 2996_4_2848

Irmgard Dartau (2996-4-2848)

1939.g. 28. novembrī ģimene repatriējās uz Vāciju. Tālākais viņa liktenis nav zināms.

Viņa laulībā ir dzimusi:

  1. Irmgarde Magdalena Elza Dartau, *1937, Rīga.

Henriette Julie Berg-Dartau (1859-194x)

Jūlija ir dzimusi 1859. gada 15. augustā Krūtē, kur viņas tēvs strādāja par mācītāju. Kristības notiek Krūtes baznīcā, un krustvecāki ir – barona kundze Henriette von Nolde ar meitu Julie, barons Ferdinand von Nolde ar dēlu Ferdinandu no Dižkalētu muižas. Dzīvē izmanto savu otro vārdu – Jūlija, vēlāk ģimenē tiek saukta par tante Pince, Frau Berg, bet vietējie vienkārši – par Berķeni. Mācās Liepājas ģimnāzijā, apgūstot arī klavierspēli un vairākas svešvalodas. Dzīvē bijusi guvernante, skolotāja, pansijas vadītāja, veikalniece un mājsaimniece. Ap 1900. gadu iepazīstas ar Māteru, Āzes un Sirguma muižkungu Artūru Bergu (Johann Arthur Friedrich Berg) no Vācijas, tautā sauktu Berķi, kurš ir 2 gadus jaunāks.

Jūlija un Artūrs Bergi, 1901

Jūlija un Artūrs Bergi, 1901

1901. gadā viņi apprecas un laulības notiek Ugāles baznīcā. Jaunā ģimene dzīvo Māteru muižā, kur Berķim bijis veikals – Berķa bode, kurā varēja iegādāties grādīgo, jo vienīgajam apkārtnē piederējis valsts degvīna monopols. 1903. gadā, kad Jūlijai ir jau 44 gadi viņai piedzimst meita Margrieta (Margareta), vēlāk saukta arī Grethin, Grieta, Grietiņa.

Margrieta, 1920

Margrieta, 1920

Grietiņas kūmas ir k-dze Emīlija Berga, atraitne Auguste Doberta, mežzinis Edvards Kellers, meža pārvaldnieka sieva Elza Dartau. 1905. gada nemieru laikā ģimene dabū mukt projām un apmetas Meždangā (Kuldīga), bet 1913. gadā ģimene ir bijusi Rīgā, kur Jūlija ir vadījusi pansiju, pieņemot jaunavas apmācībā krievu un vācu valodā, kā arī mācījusi klavierspēli. Vēlāk dzīvojusi Krievijā – Tambovas apg., kur viņas brālis Gvido Dartau ieņēma augstus amatus Krievijas ierēdniecībā. Jūlija vietējiem ierēdņu bērniem bijusi guvernante. Esot pat saglabājusies fotogrāfija, kur viņa bijusi tērpta krievu tautas tērpā. Pirmā pasaules kara laikā Jūlija ar Berķi dodas uz Berlīni, kur Margarita mācās Drēzdenes mākslas skolā. 1920-os gados ģimene atgriežas Latvijā un apmetas Ugāles aptiekā pie savas māsas Augustes meitas Vilhelmīnes Kilius dz. Dobertas. Blakus aptiekai tika uzcelta koka māja – veikals, kurā tirgots valsts degvīns. Ugāles pagasta valde nolēmj veikalu slēgt, jo tas atradas par tuvu baznīcai un rada nelabvēlīgu atmosfēru Ugālē. Berķis nopērk zemi Zlēkās, un ceļmalā “Zemnieki” uzbūvēja mūra māju “Bergs“, kur ierīkoja veikalu, kurā turpināja tirgot valsts degvīnu. Papildus tam Berķis Ugāles stacijā strādāja par koka brāķētāju. Ar vācu pedantismu viņš esot mērījis kokus, bijis ļoti piekasīgs un nejauks, par ko latviešu zemnieki esot viņu kārtīgi piekāvuši. Berķis tā arī neatlabst, ilgi slimo un nomirst 68 gadu vecumā (1930) un tiek apglabāts Skritulkalniņā, Zlēkās. Veikala vadību pārņem Jūlija. Kādu laiku Grietiņa ir strādājusi Rīgā, iespējams, ka par zīmēšanas skolotāju. Par cik vairs nav kas strādā veikalā, Grietiņa nākas atgriezties un palīdzēt mammai ar tirgošanos un preču sagādi. Jūlija vietējiem iedzīvotājiem ir mācījusi vācu un krievu valodu, bet Grietiņa – zīmēšanu. Grietiņa ap 1935. gadu iepazīstas ar Ugāles pienotavas vadītāju un aizsargu Andreju Rustantu, kas ir gadu jaunāks par viņu. Jūlija bija pret meitas laulībām ar Rustantu (Grethin, das ist ain prosts baurs. Vas mahts du?), bet meita neklausa un 1935. gadā apprecas ar viņu. Jūlija panāk, ka 1935. gada 25. novembrī tiek noslēgts laulību līgums, kur noteiktas atsevišķas tiesības uz kopējo mantu. Grietiņa pārvācas dzīvot pie vīra uz Ugāli un 1936. gadā Grietiņai ir gaidāms ģimenes pieaugums. Par cik dzemdības varētu noritēt ar komplikācijām, tiek nolemts braukt uz Rīgu. Rīgā viņai piedzimst trīnīši, viens bērns aiziet bojā jau dzemdību laikā, otrs (meitiņa) nomirst pēc 3 dienām, bet trešais bērns – meita Irēna izdzīvoja. 1937. gadā Rustants atver Ugāles pag. „Vanagu” mājās veikalu, kur tirgo valsts degvīnu un nodibina tirdzniecības uzņēmumu „Andrejs Rustants”. 1938. gadā sāk izpausties Grietiņas nervu slimība un viņa kādu laiku Rīgā ārstējas slimnīcā. Naktī uz 29. jūliju viņa ar vīra revolveri veic nesekmīgu pašnāvības mēģinājumu, iešaujot sev galvā. 1940. gadā Grietiņas īpašumu – „Bergu” mājas pārņem tiesu izpildītājs un pārdod izsolē par 500 Ls, jo tam ir hipotēku parāds 4 400 Ls apmērā. Padomju varai ienākot Latvijā, Rustanta veikals „Grīnieku” mājās tiek nacionalizēts. Jūlija ar savu slimo meitu Grietiņu dzīvoja Dundagas veco ļaužu pansionātā un tur arī mirušas (nav precīza datuma), un apglabātas Āžu kapos. Viņas laulībā ir dzimusi:

  1. Margarita Bergs, *1903.01.13. Ugāle, ∞ 1935, Ugāle ar Andreju Rustantu, meita Irēna Rustante (*1936, Ugāle, †2014).

  Karl August Samuel Dartau (1864-19xx)

Karlis Dartau 2996_4_2849

Kārlis Dartau (2996-4-2849)

Kārlis ir dzimis 1864. gada 21. decembrī Krūtē. kur viņa tēvs strādāja par mācītāju. Kristības notiek Krūtes baznīcā, un krustvecāki ir – medicīnas Dr. Carl Pantenius ar kundzi Louise, Carl Vahrenhorst ar kundzi Franciska. Kārlis mācās Liepājas ģimnāzijā un 1884. g. tiek iesvētīts Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā. Plānoja pēc ģimnāzijas beigām uzsākt medicīnas studijas. Diemžēl pēkšņā tēva nāve (1884) izjauc visus plānus, jo aptrūkstas ienākumi, kuri nepieciešami studijām.

Tikai pēc vairākiem gadiem Kārlim izdodas iestāties Maskavas Universitātē un 1893. g. to pabeigt un iegūt provizora specialitāti. Pēc studijām viņš iegūst darbu slavenajā Maskavas aptiekā Fereinsche. Ap 1914. g. viņš apprecas ar Emmu Kristīni Ķiploku no Burtniekiem.

Emma Kiploks

Emma Ķiploks

I pasaules kara laikā dodas bēgļu gaitā uz Krieviju. Tur 1915. g. piedzimst dēls Aleksandrs Dartau. Pēc atgriešanās Latvijā (~1922), Kārlis 20 gadus strādā dažādās aptiekās. Viena no pēdējām aptiekām bija Ceraukstes Īslīces aptieka, kur viņš nosvinēja savu 74 un darba 45 gadu jubileju. Radi viņu sauca par tēvoci “krustu” “Onkel Kreuz“. 2 pasaules kara laikā viņš ar ģimeni dodas bēgļu gaitās un nonāk Poznaņā vēlāk Oldenburgā. Tālākais viņa liktenis nav zināms.

Viņa laulībā ir dzimis:

  1. Alexander Viktor Voldemar Nikolai Dartau, *1915.08.21. Maskavā; †1981.01.29, Rīga.

Guido Georg Karl Julius Dartau (1896-1961)

Gvido Dartau 2996_4_2847

Gvido Dartau (2996-4-2847)

Gvido ir dzimis 1896. gada 15. maijā Rīgā. Viņa krustēvs ir Georgs Dartau, stikla fabrikas īpašnieks Georgs Erhards, Kārlis Frieze un jaunkundze Nannija Greiner. Ap 1915. g. Gvido iestājas St. Pēterburgas Mežu institūtā (Петроградский лесной институт) un izmācās par mežzini. Šajā laikā viņš iepazīstas ar topošo dzejnieci Olgu Nikolajevu (Ольга Николаева), kura dzīvo Ļesnoj (Лесной).

Olga

Olga Dartau

Ap 1921.g. atgriežas Latvijā un 1926. g. Reformātu baznīcā viņš salaulājas ar Olgu. Ap 1927. g. ģimene ir dzīvojusi Rakažkalnā, Īles pagastā. 1941. g. 1. martā ģimene emigrēja uz Vāciju, kur dzīvoja divās mazpilsētiņās (Altensteig) Švarcvaldē, bet 1950. g. emigrēja uz ASV. Līdz 1957. g. dzīvoja Oregonā, bet tad pārceļas uz Kolumbus, Ohaio. Gvido nomirst 65 gadu vecumā (1961) un ir apglabāts Kolumbus. Olga trimdā izdod dzeju un stāstu krājumus krievu valodā, viņa nomirst 98 gadu vecumā (1997) un ir apglabāta Kolumbus. Viņa laulībā dzimis:

  1. Roland Dartau, *1931, Rīga; † 2016, Kolumbus, Ohaio.

Roland Dartau (1931-2016)

Rolands Dartau

Rolands Dartau

Rolands ir dzimis 1931. g. Rīgā. 1941. g. 1. martā ģimene emigrēja uz Vāciju, bet 1950. g. emigrēja uz ASV, Oregonu. 1957. g. viņš pabeidza Astorijā vidusskolu un ķīmijas studijas Korvalisa (Corvallis) Universitātē. 1957. gada beigās ģimene pārceļas uz Kolumbus, Ohaio. Rolands šeit strādā Chemical Abstracts, bet pēc darba zaudēšanas uzsāk tulkotāja darbu – tulko krievu grāmatas medicīnā angliski. Rolands pārvalda vācu, krievu, latviešu, angļu, franču, spāņu un Esperanto valodas. Rolandam nav bijusi ģimene un viņš nomirst 85 gadu vecumā (2016) un ir apglabāta Kolumbus.

Irene Gabriele Louise von Stritzky-Dartau (1896-1980)

Irēna ir dzimusi 1896. g. Rīgā. Kristībās notiek mājās un kūmas ir k-dze Gabriela Farbaha (Gabriele Fahrbach), dz. Hoflinger (Höflinger), tirgotājs Artūrs Hoflingers (Arthur Höflinger), kā arī provizors Kārlis Dartau (Carl Dartau). Ap 1901. g. tēvs Gvido tiek nozīmēts darbā uz Vladimiru (Krievija) un Irēna dodas līdzi. Pēc 1917.g. revolūcijas notikumiem ģimene pārceļas uz Maskavu, kur 1918. g. Irēna apprecas ar Herbertu von Stricki (pazīstamā Rīgas alus darītāja Christoph von Stitzky dēlu).

1920.g. viņa ar vīru atgriežas Latvijā., bet 1939.g. beigās Irēna ar vīru repatriējās, sākumā uz Poznaņu, vēlāk uz Hilldesheimu (Vācija). Herberts iet bojā Sibīrijā, padomju lēģerī 1947.g. Irēna strādāja Sarkanā Krustā pazudušo cilvēku meklēšanā. Irēna nomirst 84 gadu vecumā (1980) un ir apglabāta Hilldesheimā. Bērnu viņai nav bijuši.

Irena von Stricky

Irena von Stricky

Herbert von Stricky

Herbert von Stricky

Alexander Viktor Voldemar Nikolai Dartau (1915-1981)

Aleksandrs ir dzimis 1915. gada 21. augustā Maskavā, Krievijā. Tēvs provizors Kārlis Dartau, vācietis, māte Emma Ķiploka, latviete, abi luterticīgie. Kristības notiek Maskavas Sv. Pāvila evang. – luteriskās draudzē, kūmas ir – ārsts Vladimirs Mogiļda, Izolde Dartau, profesors Teofils Tīfs, Gvido Dartau un Tonija Heflingers.

Aleksandrs Dartau, 1938

Aleksandrs Dartau, 1938

Beidzis Tambovas vispārējo ģimnāziju un ap 1922. g. atgriežas Latvijā, kur 1936. g. beidzis Rīgas pilsētas pirmās vidusskolas humanitārā tipa kursu. Aktīvi nodarbojas ar sportu – ir uzbrucējs Rīgas Vanderera futbola komandā. 1936. g. septembrī tiek iesaukts Latvijas Armijā un dienē 1. Liepājas kājnieku pulkā par mīnmetējistu – lielgabalistu un iegūst kaprāļa pakāpi. Dienesta laikā spēlē futbolu Liepājas ASK komandā. Pēc dienesta 1937. g. oktobrī atgriežas Rīgā un dzīvo Ausekļa ielā 2 – 28. Šajā pat gadā iestājas Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē. Spēlē futbolu US komandā. Ap 1939. g. tiek iesaukts obligātajā dienestā uz 6 mēnešiem un 1940. g. atsāk mācības medicīnas fakultātē. Šajā pašā gadā saslimst ar tbc. 2 pasaules kara laikā viņš ar ģimeni dodas bēgļu gaitās un nonāk Poznaņā, tad dzīvoja Oldenburgas DP nometnē. Pēc kara dzīvoja Kaizerslauternā, Vācijā, labi spēlēja šahu, bija Eiropas čempions latviešu sporta spēlēs. 1972. gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Aleksandrs nomirst 66 gadu vecumā (1981) un ir apglabāts Rīgas Meža kapos. Par viņa bērniem nav nekas zināms.


 

Friedrich Christian Dartau (c.1769- 1xxx)

Fridrihs Kristiāns (Friedrich Christian) ir bijis krodzinieks Vecmuižā. Nav informācijas ar ko viņš ir bijis precējies un kad miris.

Viņa laulībā dzimuši:

  1. Johann Friedrich Dartau, *1770.05.04, Iecava.
  2. Sybilla Charlotta Dartau, *1772, Iecava; ∞ 1793.g. ar Carl Gottlieb Stancke; dēls Samuel Alexander Stancke (*1809).
  3. Ewa Christina Dartau, *1777, Iecava.
  4. Friedrich Theodor Dartau, *1781, iesvētības 1806.02.08., Valle.
  5. Johann Dartau, *1785, †1815).
  6. Const. Johann Dartau, *1798, Iecava.

 Wilhelm Christoph Dartau (1764- 1807)

Vilhelms ir dzimis 1764. g. Viņš 1784. gadā apprecas ar Mariju Brikmani (Maria Gottlieb Brikman). No 1809. – 1814. g. viņš Vallē bijis Valles muižas Galakroga (Gallen Krüge) krodzinieks un kurpnieks. Vilhelms nomira 43 gadu vecumā (1807.12.10.) no nervu paralīzes (Nervenfieber) un ir apglabāts Valles kapsētā. Viņa 2 meitas Juliana un Anna gadu pēc viņa nāves apprecas.

Viņa laulībā ir dzimuši:

  1. Karoline Gottlieb Dartau, *1785, Vecmuiža; iesv. 1799, Valle.
  2. Juliane Wilhelmine Dartau, *1785; iesv. 1799, Valle; ∞ 1808.11.24., Valle ar Karl Stempel.
  3. Anna Dorothea Dartau, *178x; ∞ 1808.11.24., Valle ar Ulrich Valentin Kaufmann.
  4. Adam Gottfried Friedrich Dartau, *1799; † 1801.03.04., Valle.

[1] Nav pieejami dokumenti par Andreja Dartau dzimšanu, zināms, ka viņš ir dzimis 1807. g. Iecavā un, miris Skujenieku mājās, kur mirusi arī Elvīra Dartau dz. Gerlinga. Tādēļ pieļauju, ka viņa ir bijusi viņa māte.

[2] Rolands Dartau.

[3] G. Viegliņa-Valliete grāmatas „Savieši” 43.lpp.

Advertisements